Glezniecības tehnikas

Lūkojoties gleznās, var redzēt cik ļoti dažādas tās ir, ne tikai atkarībā no tā, kas tajās attēlots, bet arī pēc gleznošanas tehnikas. Pēc definīcijas glezniecība ir vizuālās jeb tēlotāj mākslas veids, kur ar dažāda veida krāsām uz plakanas virsmas tiek atveidoti mākslas tēli. Tieši izmantotās krāsa un virsma pamatā nosaka glezniecības tehniku.

Krāsu pigmenti pārsvarā visu veidu krāsām ir līdzīgi, bet atšķirīga ir to saistviela un bāze. Tieši tas nosaka, kāda būs krāsas konsistence, kā tā klāsies uz dažādām virsmām un kā beigās izskatīsies mākslas darbs.
Mūsdienās viena no populārākajām tehnikām ir eļļas glezniecība. Eļļas krāsas tiek gatavotas no augu eļļām un krāsas pimentiem. Šos pigmentus sākotnēji ieguva no dažādām dabīgām izejvielām, taču krāsu gamma, ko varēja nodrošināt šie materiāli bija diezgan šaura. Vēlāk šos pigmentus sāka iegūt ķīmiski un tas paplašināja krāsu gammu tik ļoti, ka varēja iegūt pilnīgi jebkuru dabā sastopamo toni, vajadzīgajā spilgtumā. Ar eļļas krāsām var gleznot uz visdažādākajām virsmām, piemēram, kartona, papīra, pergamenta u.c., bet vispopulārākais mūsdienās ir audekls. Gleznas, kas veidotas šādā tehnikā ir košas, glancētas un virsma tiek noklāta pilnībā.

Līdzīga eļļas glezniecībai ir akrila glezniecība, bet tā ir daudz jaunāka tehnika. Šo krāsu ražošanā tiek izmantoti mākslīgi pigmenti un tās ir veidotas uz ūdens bāzes. Ar šīm krāsām var gleznot uz visdažādākajām virsmām un ir pat pieejamas katrai virsmai pielāgotas akrila krāsas. Tās ir ļoti spilgtas, ātri žūstošas un, pēc nožūšanas, ūdens izturīgas. Arī akrila tehnikā veidots mākslas darbs būs līdzīgs eļļas krāsu tehnikā veidotam darbam. Līdzīga šīm abām ir arī guašu tehnika, tikai ar tām mākslas darbs nebūs tik košs un izturīgs.

Akvareļu tehnika ir viena no ūdens krāsu tehnikām. Ikdienā bieži vien akvareļi un ūdenskrāsas tiek lietoti kā sinonīmi, tomēr akvareļi ir daudz šaurāks jēdziens. Akvareļu krāsās pigmentus kopā satur augu līmes un šīs krāsas nesatur emulsiju. Ar akvareļiem pārsvarā glezno uz īpaša papīra, jo uz daudzām citām virsmām to nav iespējams uzklāt. Akvareļu krāsas ļoti viegli šķīst ūdenī, tāpēc akvareļa tehnikā veidotās gleznas ir diezgan izplūdušas, gaišas un krāsa tik klāta ļoti plānā kārtā, lai būtu caurredzams papīra baltais tonis. Gleznojot, krāsas ir košas, bet tām nožūstot glezna kļūst blāva. Bieži akvareļu tehnika tiek kombinēta ar citām, piemēram, guašu, jo tādā veidā tiek panāktas spilgtākas, biezākas krāsas, tomēr tās saglabā akvarelim raksturīgās īpašības.

Arī tempera ir viena no ūdens krāsu tehnikām. Atšķirībā no akvareļa, tajā kā pigmentu saistviela ir izmantota dzīvnieku izcelsmes līme un tā satur emulsiju. Ar šīm krāsām var gleznot uz visdažādākajām virsmām, piemēram, viduslaikos kā virsma tika izmantots koks, kas radīja gleznām zeltītu fonu. Ar tempera krāsām var gleznot arī uz audekla, papīra, kartona u.c. Gleznojot šādā tehnikā, ieteicams gleznot vairākās kārtās, izmantojot mazus otas triepienus, lai krāsa būtu vienmērīga un dziļa. Šajā tehnikā veidotās gleznas ir spilgtas un krāsas ir ļoti vienmērīgas, ar plūstošām krāsu pārejām.

Līmes krāsu glezniecība ir viena no senāk izmantotajām tehnikām. Arī tā ir viena no ūdens krāsu tehnikām, kas ir diezgan līdzīga tempera tehnikai. Atšķirībā no tempera, līmes krāsas satur ļoti daudz augu un dzīvnieku izcelsmes līmes, kas saista kopā pigmentus. Pateicoties līmei, krāsas nožūstot ir spīdīgas un ļoti intensīvas.

Pie glezniecības tehnikām tiek pieskaitīti arī pasteļi. Atšķirībā no visām iepriekš minētajām tehnikām, pasteļu tehnikā netiek izmantotas otas, vai citi rīki, ar kuriem krāsu klāj uz virmas, jo pasteļi ir krītiņi, kas veidoti no salipināta krāsa pigmenta. To pigmentus kopā nesatur līmes, tāpēc pasteļu tehnikā veidoti darbi ir ļoti izturīgi. Šādā tehnikā gleznoti darbi ir matēti un ar ļoti interesantām toņu niansēm. Mūsdienās ir pieejamas arī ļoti košas pasteļu krāsas. Pasteļu gleznas ir ļoti izturīgas, bet tām ir jānodrošina piemēroti glabāšanas apstākļi. Īpaši tām kaitē putekļi, jo tie pielīp pie krāsām.

Ir vēl arī daudzas citas populāras tehnikas un arī maz zināmas tehnikas, kuras izmanto tikai atsevišķi mākslinieki. Ja kāds autors izveido pats savu gleznošanas tehniku, tad to sauc par autortehniku. Lai saprastu, kā dzīvē izskatās katrā tehnikā veidotas gleznas un pamanītu vissīkākās atšķirību nianses ir jādodas aplūkot glezniecības izstādes, vai pašam jāmēģina gleznot dažādās tehnikās.