Kā iemācīties gleznot ar akrila krāsām?

Skatoties uz gleznām izstādēs, daudzus pārņem neizpratne par to, kā cilvēks vispār var radīt, ko tik skaistu un sarežģītu. Mākslas darbi tiek izstrādāti līdz vissīkākajai detaļai un tā vien šķiet, ka to radīšana aizņēmusi neskaitāmus gadus, tomēr, iemācoties pareizi lietot gleznošanas instrumentus un ievērojot pareizu gleznošanas secību, ikviens var iemācīties gleznot kādā konkrētā tehnikā. Protams, lai kļūtu par īstu mākslinieku ir vajadzīgs arī talants un bez gleznošanas tehnikas mākslinieki ir apguvuši arī kompozīciju, perspektīvu un citus gleznošanai būtiskus aspektus, kā arī izkopuši savas iemaņas, bet arī viņi ir sākuši no pašiem pamatiem.

Ja esat pilnīgs iesācējs un neko nezināt par kompozīciju, mācīšanās procesā vislabāk būtu mēģināt pārzīmēt kādu jau esošu mākslas darbu vai fotogrāfiju. Protams, bez zināšanām par kompozīciju, no jums nekāds labais mākslinieks nesanāks, bet šajā gadījumā runa ir tieši par gleznošanas tehniku un pareizu otas un krāsu izmantošanu.

Pirms paša gleznošanas procesa ir jāizvēlas pareizas krāsas, otas, pamatne un citi instrumenti. Galvenais ir nesajaukt akrila krāsas ar kādām citām, jo līdzīgās tūbiņā ir nopērkamas arī eļļas vai tempera krāsas. Nepieciešams iegādāties tikai pamata toņus, jo krāsas iespējams sajaukt, iegūstot jebkādu toni. Ja krāsas jaukt īsti neprotat, varat arī pirkt vairāk toņu, lai atvieglotu jaukšanas procesu. Akrila krāsām ir jāizmanto plakanās otas. To lielums ir atkarīgs no darba specifikas, bet vajadzētu iegādāties dažādu izmēru otas. Ir pieejamas gan sintētisku, gan dabīgu materiālu otas. Grūti pateikt, kuras ir labākas, tas jāizvērtē pašam māksliniekam. Gleznot var uz dažādiem pamatiem, bet trenējoties labāk izmantot parastu, biezu papīru vai kartonu, nevis dārgu audeklu. Bez tā visa būs nepieciešams krāsas šķīdinātājs, kas akrila krāsu gadījumā būs parasts ūdens, palete krāsu jaukšanai un ieteicams izmantot arī molbertu, lai gleznojot jūs justos ērti.

Pats pirmais uzdevums ir skices izveidošana. To var darīt gan ar mīkstu parasto zīmuli, gan ar pašām krāsām. Ja vēlaties to darīt uzreiz ar krāsām, izvēlaties gaišu toni, kas plaši tiks izmantots gleznā. Skicē ir jābūt attēlotam tikai aptuvenam gleznas apveidam – iezīmēti lielākie objekti un pareizi sadalīti laukumi. Skice gleznojot palīdz saprast, kur atradīsies konkrētie tēli un cik tie būs lieli. Skicējot droši var veikt labojumus, jo pašā gleznā pēc tam nekas no tā nebūs redzams.

Pēc tam ir jāglezno pamata objekti. Nepieciešamos kāsu toņus vispirms jāsajauc uz paletes. Ja jums šķiet, ka visi nepieciešamie toņi ir sajaukti, izmēģiniet tos uz cita papīra, lai redzētu, kā tie izskatās plānākā kārtā. Jāievēro, ka akrila krāsas nožūstot saglabā savu toni, bet, piemēram, guašas kļūst blāvākas. Gleznojot pamata objektus uzreiz nedrīkst krāsu triept biezā slānī. Tā jāšķīdina ūdenī tik daudz, lai gleznojot caur krāsām vēl būtu redzams gaišais fons.

Pēc tam šiem objektiem ir jāpiešķir konkrētākas formas un jāizstrādā sīkās detaļas. To jādara jau ar neatšķaidītām krāsām, daudz biezākā slānī. Tam ir nepieciešam mazā otiņa. Objektiem apkārt ir jāuzglezno kontūras. Krāsas ir jāsapludina, lai kontūras nav pārāk izteiktas un glezna izskatītos dabīgi.

Pats pēdējais process ir ēnošana, kas nozīmē, ka vietas, kur krīt ēna, ir jātonē tumšākas. Tas ir diezgan sarežģīts process, jo jāzina gan, kā ēnas krīt, gan kā sajaukt krāsu, lai tās neizskatītos nedabīgi. Nepareiza ēnošana var sabojāt visu darbu.

Gleznošana ar akrila krāsām ir diezgan līdzīga gleznošanai ar eļļas vai guaša krāsām, tāpēc šos padomus droši varat izmantot arī citām gleznošanas tehnikām. Jāatceras gan, ka par mākslinieku vienā dienā kļūt nevar. Ir jāpilnveido savas prasmes trenējoties un izmēģinot arvien jaunas gleznošanas tehnikas, veidus un stilus. Tikai ar laiku jums sanāks radīt patiešām skaistas gleznas.