Populārākie modernās glezniecības virzieni

Modernā māksla jeb modernisms kopumā raksturo jaunus mākslas strāvojumus dažādās radošajās izpausmēs, ieskaitot mūziku, literatūru, vizuālo mākslu un arhitektūru. Visspilgtāk tos var pamanīt tieši glezniecībā. Modernajai glezniecībai ir ļoti daudz novirzienu un vēl joprojām tiek radīti jauni, bet ikvienam mākslas pazinējam būtu jāpārzina vismaz populārākie no tiem.

Impresionisms ir mākslas virziens, kam raksturīgas košas tīras krāsas, neparastas gaismu spēles un reālās dzīves atainojums. Gleznojot krāsas netiek jauktas uz paletes, bet tīri toņi, biezā kārtā tiek triperi uz audekla, negaidot, kamēr iepriekšējā krāsas kārta nožūs. Krāsa tādā veidā sajaucas, radot interesantas krāsu pārejas, saglabājot arī košus toņus. Impresionismā galvenais ir forma, nevis saturs un bieži darbos netiek ievērota pareiza kompozīcija un proporcijas. Tas ir iemesls, kāpēc sākotnēji šis mākslas virziens netika pieņemts. Paši impresionisma pārstāvji, savukārt atteicās no iepriekš zināmajiem noteikumiem un regulējumiem glezniecībā.

Ekspresionisms tiek uzskatīts par pretstatu impresionismam, kut arī, tāpat kā impresionismā, viena no tā raksturīgajām iezīmēm ir atteikšanās no tradicionālās mākslas uzspiestajām normām. Ekspresionismā tiek izkropļota realitāte un galvenās ir paša mākslinieka izteiktās emocijas, caur gleznu. Tajā tiek attēlots konkrēts mirklis un izjūtas tajā. Ekspresionismā tiek izmantotas nedabīgas krāsas un tiek gleznots ar ātriem, paviršiem otas triepieniem, kas gleznām kopumā liek izskatīties nedabīgām. Ekspresionisti uzskata, ka mākslai nav jābūt perfektai un skaistai, bet tai ir jāataino sajūtas.

Abstrakcionisms ir mākslas virziens, kuram raksturīgs krāsu un formu attēlojums, nevis konkrēti objekti vai tēli. Daudziem abstrakcionisms šķiet visnesaprotamākais no mākslas virzieniem, jo mākslas darbā ir grūti saskatīt, ko mākslinieks ar to ir vēlējies pateikt. Bieži abstrakcionisma gleznās ir attēlotas vienkāršas ģeometriskas figūras, vai pat vienā tonī nokrāsota plakne, taču tajā ir jāprot saskatīt emocijas un subjektīvu pārdzīvojumu.

Futūrisma pamatā ir reālās, pašlaik eksistējošās pasaules noliegšana un jaunas radīšana. Mākslinieki jutās apspiesti un ierobežoti, tāpēc centās radīt jaunu mākslu, kas attēloja izmaiņas pasaulē. Futūrisma gleznām ir raksturīga kustības, enerģijas un trokšņa attēlošana. Skaņas pārsvarā tiek attēlotas, gleznai pievienojot tekstu. Futūrismā objekti bieži vien tiek ierobežoti ar ģeometriskām figūrām un tas veido ļoti savdabīgu kompozīciju.

Fovismam ir raksturīgas vienkāršotas formas un nereālas krāsas. Tas rādījās pēc impresionisma, daļēji aizgūstot tā ideju, bet fovisms vizuāli bija daudz nereālāks. Gleznojot tiek izmantoti biezi, plati krāsu triepieni, ar kuriem tiek aizpildītas lielas formas. Tas rada paviršu iespaidu, ko vēl vairāk pastiprina neprecīzas, šķības līnijas. Pats galvenais fovismā ir košās un nereālās krāsas.

Minimālismam raksturīgas ļoti vienkāršas ģeometriskas formas. Minimālisma gleznās tiek attēlota tikai pati objektu būtība un nekas lieks. Bieži arī šis mākslas veids ir nesaprasts, jo gleznas ir tik vienkārša, ka tās grūti uzskatīt par mākslu, taču arī tām ir sava ideja.

Sirreālismam ir raksturīgs viss nereālais, neiespējamais un dīvainais. Tas ir saistīts ar citām pasaulēm vai sapņiem. Gleznās tiek attēlotas lietas, kas reālajā dzīvē nav iespējamas. Katrs mākslinieks izmantoja atšķirīgas gleznošanas tehnikas, pat tādas, kas saistītas ar automātisko gleznošanu, piemēram, nospiedumu veidošana vai kopēšana, švīkājot zīmuli uz lapsa, kas pārklāta pār raupju virsmu. Galvenais nebija pats izpildījums, bet doma, kas attēlota gleznā.

Šī ir tikai ļoti neliela daļa no visiem modernās mākslas virzieniem. Mūsdienās tie saplūst un iespaidojas viens no otra. Ir pat grūti nodalīt un kategorizēt gleznas, jo viena glezna, atkarībā no ideoloģija, gleznošanas tehnikas vai citiem aspektiem var tikt pieskaitīta vairākiem novirzieniem.